stūķēt
stūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
PiemēriKotletes Edmunds stūķēja mutē lieliem kumosiem..
1.1.Vilkt, ģērbt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
Piemēri..no rītiem līdām grabošās brezenta biksēs, jakās un kapucēs, tināmies polietilēna plēvēs, stūkējām kājās gumijas zābakus..
Avoti: 7-2. sējums