stulbs
stulbs -ais; s. -a, -ā
stulbi apst.
1.Garīgi aprobežota, nespējīgs aptvert, saprast. Arī muļķīgs1.
PiemēriValentīna ir līdz smieklīgumam stulba. Viņas nejēdzīgās atbildes stundās izsauc klasē smieklu šaltis.
- Valentīna ir līdz smieklīgumam stulba. Viņas nejēdzīgās atbildes stundās izsauc klasē smieklu šaltis.
- Es eju uz durvīm. Nekas cits man neatliek. Es neesmu tik stulba, lai nesaprastu, ka mani ļoti ļoti pieklājīgā veidā izraida.
- «Ir nu gan mūsu tētiņš!» sacīja vecākā [meita]. «Zvejnieku dēļ gatavs pusdienas nokavēt!» - «Stulbs, prātu izkūkojis vecītis!»
Stabili vārdu savienojumiStulbs (arī dumjš) kā zābaks (arī kā ēzelis).
- Stulbs (arī dumjš) kā zābaks (arī kā ēzelis) sar. — Ļoti stulbs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriStulbs skatiens.
- Stulbs skatiens.
- Viena otra nemiernieka acīs pazibēja cerība, ka kungi visupēc būs atjēgusies savā stulbajā rīcībā un galu galā atbrīvos gūstekņus.
- «Tu liksi mani vienreiz mierā vai neliksi!» - «Kas par stulbām kaprīzēm? Gatavais ērms! Nāc paēd, ja tevi sauc!»
- Es no visa esmu ieguvis. Pat no ļaunu ļaužu stulbā naida.
1.2.Tāds, kas – pēc kādiem cilvēka priekšstatiem – nav gudrs (par dzīvniekiem).
PiemēriKaspars Brūnaļai uztaisīja iemauktus, iedabūja stulbo lopu pat laivā.
- Kaspars Brūnaļai uztaisīja iemauktus, iedabūja stulbo lopu pat laivā.
2.Ļoti nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli). Arī muļķīgs2.
Piemēri«Man uz darbu vajadzētu aizkāpt. Rīt ir tā stulbā sapulce.»
- «Man uz darbu vajadzētu aizkāpt. Rīt ir tā stulbā sapulce.»
- «Man tāds stulbs vārds,» viņš, drusku stomīdamies, atzinās. «Mani sauc... Krists... Es pats tur neesmu vainīgs!»
2.1.apst. Parasti savienojumā ar «būt», «iznākt» formām apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
PiemēriŠajā smagajā brīdī viņam šķita, ka vienīgais dzīves atrisinājums ir pašnāvība. Stulbi, protams, stulbi, bet citas izejas neredzēja.
- Šajā smagajā brīdī viņam šķita, ka vienīgais dzīves atrisinājums ir pašnāvība. Stulbi, protams, stulbi, bet citas izejas neredzēja.
- «Stulbi,» domāja jaunais cilvēks, «viņam [tēvam] asaras acīs, man ne silts, ne auksts.»
Avoti: 7-2. sējums