stumties
stumties stumjos, stumies, stumjas pag. stūmos
1.refl. Refl. → stumt. Tikt stumtam.
PiemēriRatiņi stumjas viegli.
2.Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
PiemēriStūmāmies ar kārtīm. Kur krasti bija lēzenāki, vilku laivu virvē iesietu.
2.1.Virzīties, pārvietoties.
PiemēriVilciens lēnām stūmās stacijai cauri.
2.2.Iet (parasti ar pūlēm, grūtībām, atbrīvojot sev ceļu).
Piemēri..to, kas noticis [autobusa] aizmugurē, priekšējie neredzēja paši, tālab stūmās un lauzās uz aizmuguri..
Avoti: 7-2. sējums