bluķis
bluķis -ķa, v.
1.Resns, ne visai garš koka stumbra vai baļķa gabals.
PiemēriMalkas bluķi.
- Malkas bluķi.
- ..strādnieki nocirta skaistos ozolus, sagrieza bluķos.. un salādēja vagonos.
- Apklājam linu saujas ar lapu meijām un veļam virsū smagus bluķus...
- ..pie klētssienas saules pusē sakrauta sausas malkas grēda, līdzās resns priedes bluķis žagaru ciršanai..
Stabili vārdu savienojumiKā bluķis. Resns kā bluķis.
- Kā bluķis — Saka par masīvu, inertu cilvēku.
- Resns kā bluķis — Ļoti resns.
2.Liels, masīvs (piemēram, akmens, metāla) gabals.
PiemēriCementa bluķis.
- Cementa bluķis.
- Granīta bluķis.
- Tagad Marčam vajadzēja pamatīgi apskatīt milzīgos, asīm augstos klints bluķus, kas tur pie Staburaga kājām bija sakrājušies gan slīpi, gan stāvus, ka ne augšā tikt nevarēja.
- Tā [piramīda] būvēta no vairāku tonnu smagiem akmens bluķiem, kas izkalti pareizu taisnstūru veidā..
- Imants sēž uz betona bluķa, kas palicis pāri no kara laikā saspridzinātā dambja.
Avoti: 2. sējums