Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
blūkš
blūkš izsauk.
blūks izsauk.
Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
PiemēriBlūkš, akmens iegāzās upē.
  • Blūkš, akmens iegāzās upē.
  • Pēkšņi: blūks! es piecērtu [makšķeri], bet [zivs] prom ir!
Avoti: 2. sējums