bloķēt
bloķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Militāri izolēt, ielenkt (teritoriju, karaspēka grupējumu, atbalsta punktu).
Piemēri..stāstā «Karogs» grupa padomju jūrnieku atrodas salā, ko no visām pusēm bloķējis ienaidnieks.
2.Izolēt (valsti, tās daļu politiski vai ekonomiski) no citām valstīm vai no pārējās valsts.
3.Slēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
PiemēriBloķēt ostu.
3.1.Neļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības).
PiemēriBloķēt noguldījumu bankā.
4.fiziol. Izslēgt (kādu orgānu vai orgānu sistēmas) funkcijas.
5.fizk. Sporta spēlēs — aizšķērsot ceļu (bumbai vai pretinieka spēlētājam).
6.Būvējot, ierīkojot apvienot (piemēram, celtnes, ierīces).
PiemēriNepieciešams radīt bloķētas sabiedriskās ēkas, kuras.. varētu celt divās vai, vajadzības gadījumā, pat trijās kārtās.
Avoti: 2. sējums