blūkšķināt
blūkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
blūkšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; retāk
1.Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
PiemēriBlūkšķināt zābakus.
- Blūkšķināt zābakus.
1.1.intrans.
Piemēri..pilsētas tvaikonītis blūkšināja riteņiem, viļņu šūpots un vēja šķībeniski dzīts, nevarēja lāga piestāt.
- ..pilsētas tvaikonītis blūkšināja riteņiem, viļņu šūpots un vēja šķībeniski dzīts, nevarēja lāga piestāt.
- ..vārna.., spārniem blūkšinādama, pasitās gaisā..
Avoti: 2. sējums