Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bluķis
bluķis -ķa, v.
1.Resns, ne visai garš koka stumbra vai baļķa gabals.
PiemēriMalkas bluķi.
Stabili vārdu savienojumiKā bluķis. Resns kā bluķis.
2.Liels, masīvs (piemēram, akmens, metāla) gabals.
PiemēriCementa bluķis.
Avoti: 2. sējums