blonds
blonds -ais; s. -a, -ā
1.Gaišs (par matiem).
PiemēriPēteris Krists bija skaists puisis.. Šaura, simetriska seja, acis garām skropstām, blondi mati..
- Pēteris Krists bija skaists puisis.. Šaura, simetriska seja, acis garām skropstām, blondi mati..
- Ārste.. viegli pakratīja rūpīgi sasukāto blondo matu viļņojumu..
1.1.Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati. Gaišmatains.
Piemēri..mani sagaidīja meitene, blonda kā dzeltena kļavas lapa.
- ..mani sagaidīja meitene, blonda kā dzeltena kļavas lapa.
- ..kad Ako gāja apkopt Grēsas kabīni, blondā ziemeļniece viņu kavēja darbā.
Avoti: 2. sējums