Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
blonds
blonds -ais; s. -a, -ā
1.Gaišs (par matiem).
PiemēriPēteris Krists bija skaists puisis.. Šaura, simetriska seja, acis garām skropstām, blondi mati..
1.1.Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati. Gaišmatains.
Piemēri..mani sagaidīja meitene, blonda kā dzeltena kļavas lapa.
Avoti: 2. sējums