blūkšķēt
blūkšķēt parasti 3. pers., blūkšķ, pag. blūkšķēja
blūkšēt parasti 3. pers., blūkš, pag. blūkšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriPieskrēja vīrieši.. Biezajā miglā nekā nevarēja saredzēt. Tikai tālumā ūdens reizēm dobji blūkšēja...
Avoti: 2. sējums