Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
blondīns
blondīns -a, v.
blondīne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Cilvēks ar gaišiem matiem. Gaišmatis.
PiemēriĀrste Sukatniece - eleganta blondīne kosmētikas rūpīgi slēptos pusmūža gados - izvadīja kārtējo pacienti..
Avoti: 2. sējums