Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
berils
berils -a, v.
1.parasti vsk. Silikātu grupas minerāls, kas satur beriliju, alumīniju. Berilija rūda.
PiemēriBerila kristāli.
  • Berila kristāli.
  • Ilgus gadus zinātnieki nezināja berila ķīmisko sastāvu un pat neiedomājās, ka šajos brīnišķīgajos akmeņos paslēpies kāds visai vērtīgs metāls.
2.Dārgakmens – viens no šī minerāla paveidiem.
PiemēriIzrādījās, ka arī tumšzaļais smaragds un zilganais akvamarīns ir berila paveidi. Berilu saimei pieder arī dīvainais akmens - aleksandrīts..
  • Izrādījās, ka arī tumšzaļais smaragds un zilganais akvamarīns ir berila paveidi. Berilu saimei pieder arī dīvainais akmens - aleksandrīts..
Avoti: 2. sējums