Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tetrapods
tetrapods -a, v.
1.Masīvs (betona, akmens, metāla) veidojums ar četriem atbalsta izvirzījumiem.
PiemēriTai [bākai] apkārt nogremdēja un uzstādīja 1700 milzīgus dzelzsbetona bluķus - tetrapodus. Tie ne vien pildīja viļņlaužu lomu, bet arī palīdzēja jūrai uzskalot tiem apkārt smiltis..
2.novec. Dzīvnieks, kam ir četras kājas, ekstremitātes (parasti zīdītājs, rāpulis, abinieks).
Avoti: 7-2. sējums