Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tetrapaka
tetrapaka -as, s.
Kārba, iesaiņojums tetraedra formā.
PiemēriMēs visi zinām, cik parocīgi iegādāties pienu tetrapakās.
  • Mēs visi zinām, cik parocīgi iegādāties pienu tetrapakās.
  • Oļģerts pacēla tetrapaku. Pašā stūrītī vēl klunkšķēja maza drusciņa droši vien ieskābuša piena.
Avoti: 7-2. sējums