Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tetraloģija
tetraloģija -as, s.
Četru tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
PiemēriDažreiz romāni savā starpā saistās gan sižetiski, gan ar tēlu sistēmu, tā veidojot vai nu romānu diloģiju, triloģiju, tetraloģiju, vai pat veselas romānu virknes..
Avoti: 7-2. sējums