tēvainis
tēvainis -ņa, v.; sar.
1.Spēcīgs, liela auguma vīrietis.
PiemēriNu jau lielais vīrs gluži klāt. Viņš bija drukns,.. varenu krūšu būvi... Vai viņš pazina mani? Šis masīvais tēvainis.
- Nu jau lielais vīrs gluži klāt. Viņš bija drukns,.. varenu krūšu būvi... Vai viņš pazina mani? Šis masīvais tēvainis.
- Skatos - pienāk svešs tēvainis, paskatās apkārt, pakampj mūsu lietussargu un jau taisās projām.
2.Liels dzīvnieks (parasti tēviņš).
Piemēri..mēs vēlējāmies, lāča nepamanīti, atgriezties apmetnē, mēs sapratām, ka ar šo tēvaini joki nebūs..
- ..mēs vēlējāmies, lāča nepamanīti, atgriezties apmetnē, mēs sapratām, ka ar šo tēvaini joki nebūs..
- ..Vilku tēvainis senajā pasakā Melu dēļ ēdis krītu...
- «Ar vēžiem, Lidij, nebija nekāds joks,» viņš skaļi stāstīja... «Vienreiz izceļu krītiņu, skatos, - uz malas sēž milzīgs tēvainis, spīle kā mana plauksta.»
Avoti: 7-2. sējums