klucis
klucis -ča, v.
1.Paresns koka stumbra nogrieznis (parasti neapstrādāts).
PiemēriJumta skaidas izgatavo no priedes, egles un apses koka klučiem..
2.No šāda nogriežņa veidots bišu strops.
PiemēriMežsargos [mājās] bija atstātas dārzā klučos un skapīšos bites - tās nevarēja līdzi aizvest.
3.vēst. No šāda nogriežņa veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai. Sieksta.
PiemēriRundāles pagasta tiesa 1824. gadā divos gadījumos nospriedusi apsūdzētam ieslēgt kājas siekstā (klucī)..
4.Liels, masīvs (piemēram, akmens, ledus). Gabals.
PiemēriBetona kluči.
Stabili vārdu savienojumiAugsnes (arī zemes) kluči.
4.1.Liels mīkstas masas gabals.
PiemēriSviesta klucis.
Avoti: 4. sējums