Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klucīgs
klucīgs -ais; s. -a, -ā; sar.
Liels, smagnējs. Arī neveikls.
Piemēri..starp viņu un saiņa atnesēju ir brūnais, klucīgais popētais krēsls..
Avoti: 4. sējums