akls
akls -ais; s. -a, -ā
akli (1-3) apst.
1.Tāds, kam nav redzes spēju. Neredzīgs.
PiemēriAkls no dzimšanas.
Stabili vārdu savienojumiAklais (arī lietus) dundurs. Aklais plankums.
1.1.Tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās redzes spējas.
Piemēri..pēkšņa pāreja spilgtā gaismā padara acis aklas.
1.2.pārn. Tāds, kas patstāvīgi nedomā, kas rīkojas bez paša gribas. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriAkla paklausība.
Stabili vārdu savienojumiAkls ierocis (kā rokās).
2.Tāds, kas nav pakļauts prāta vērtējumam, kontrolei.
PiemēriAkla ticība.
3.Tāds, kas notiek, izraisās nejauši, negaidīti. Nejaušs. Negaidīts.
PiemēriŠo pārdrošo pasākumu var sekmēt tikai akla kara laime.
4.Ļoti tumšs, necaurredzams. Bez gaismas.
PiemēriAkla nakts.
Stabili vārdu savienojumiAkls logs.
5.Tāds, kas vienā virzienā noslēgts, izbeidzas bez izejas, atveres.
PiemēriAkla iela.
Stabili vārdu savienojumiAkla brūce. Akla siena. Aklā zarna. Akls logs.
6.Tāds, ko veic neskatoties. Tāds, ko veic, orientējoties pēc instrumentiem.
PiemēriAklais raksts stenogrāfijā.
Stabili vārdu savienojumiAklā metode.
7.lietv. nozīmē: aklais, -ā, v.; aklā, -ās, s. Neredzīgais.
PiemēriPalīdzēt aklajam.
Avoti: 1. sējums