Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
akmens
akmens akmens, dsk. akmeņi, v.
1.Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
PiemēriPelēks akmens.
Stabili vārdu savienojumi(Tur jau) pat akmeņiem (arī akmenim) jābrēc.
1.1.ģen.: akmens; pārn. Nejūtīgs, nepielūdzams, nesatricināms, ciets.
PiemēriAkmens sirds.
2.Dārgakmens, arī tā imitācija.
PiemēriRets akmens.
3.parasti dsk. Cieti (parasti sāļu) veidojumi organismā.
PiemēriŽults akmeņi.
Stabili vārdu savienojumiZobu akmens.
3.1.Nogulsnējumi uz dažādiem priekšmetiem.
PiemēriKatla akmeni ūdens vārāmos traukos iztīra, mazgājot vai pavārot ar vāju sālsskābes vai etiķskābes ūdeni..
Stabili vārdu savienojumiKatla akmens.
Avoti: 1. sējums