Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zvērs
zvērs -a, v.
1.Savvaļas zīdītājdzīvnieks.
PiemēriKažokādu zvēri.
  • Kažokādu zvēri.
  • Plēsīgie zvēri.
  • Zvēru pēdas mežā.
  • Zvēru ādas.
  • Medīt zvērus.
  • Pirmā sastapšanās ar polāro vilku, pašu dižāko šīs sugas zvēru.., notika negaidīti.
  • Viņi nostājās pie tīģeru dzelzs būra. Lunkanie, dzelteni spīdīgie, melnām svītrām klātie zvēri nemierīgi pastaigājās pa šauro cietumu..
  • Meža zvēri līdz šim vēl nav iemanījušies attaisīt arī tāpat vien aizvērtas durvis.
  • Te [pie ezera] apņem visu gaismas loks, Labs liekas cilvēks, zvērs un koks.
  • sal. Mana pilsēta deg, tur mirst mani mīļie, Es esmu kā zvērs, kam nav alas.
  • Čirka: Tad jau būsi bijis zvēru dārzā. - Piķurgs: Jā, tur tiešām biju nonācis, aiz pārskatīšanās.
Stabili vārdu savienojumiKā vajāts zvērs. Strādā kā zvērs (arī zirgs).
2.Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
PiemēriTas tak ir īsts zvērs, kurš nepiedod nevienam ne mazākā pārkāpuma!
  • Tas tak ir īsts zvērs, kurš nepiedod nevienam ne mazākā pārkāpuma!
  • «..Rīgā atrodas kāds Mērnieks, ļoti inteliģents un izglītots cilvēks. Bet viņš, es jums teikšu, tīrais zvērs. Viņam nosist policistu tikai nieks.»
  • «Juļus... neesi zvērs... Te tu mani nobendēsi... Laid!»
3.ģen.: zvēra, adj. nozīmē; sar. Ļoti liels. Arī ārkārtīgs. Zvērīgs (2).
PiemēriBet vispirms gan vajag iedzert pa tasei tējas, ārā būs zvēra aukstums...
  • Bet vispirms gan vajag iedzert pa tasei tējas, ārā būs zvēra aukstums...
  • Gandrīz visiem, izņemot galda saimnieci, ir zvēra apetīte.
  • ..viņš nobeidza ar nopūtu, ka jaunībā - tad gan bijusi zvēra veselība, ko nu tagad vairs - vecums!
Stabili vārdu savienojumiZvēra darbs.
Avoti: 8. sējums