Paplašinātā meklēšana

Meklējam ciet.

Atrasts vārdos (101):

Atrasts vārdu savienojumos (48):

Atrasts skaidrojumos (883):

cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem. Attiecīgā ābeļu šķirne.
varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas.
nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
aizdzīt Aizart (vagu) ciet.
aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.). _imperf._ Mest ciet.
aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.). _imperf._ Lipināt ciet. Aizlīmēt.
aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu. _imperf._ Vākot ciet.
aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.). _imperf._ Līmēt ciet.
aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku. _imperf._ Lakot ciet.
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot. _imperf._ Lipt ciet.
aizplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu. _imperf._ Plombēt ciet.
aizķepēt Aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu. Aizķepināt. _imperf._ Ķepēt ciet.
nosiet Aizsiet ciet (parasti cieši, stingri).
aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt. _imperf._ Naglot ciet.
aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam. _imperf._ Dambēt ciet.
nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons. Vieta, kur ir šāda būve.
Atbalsta punkts Aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
Atbalsta punkts Aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
aizkorķēt Aiztaisīt ar korķi. _imperf._ Korķēt ciet.
aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus). _imperf._ Tepēt ciet.
pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
kape Apavu cietā daļa virs papēža.
Nogādāt drošā vietā Apcietināt, arestēt.
Nogādāt drošā vietā Apcietināt, arestēt.
Būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās Apcietināt, arestēt.
Nogādāt drošā vietā Apcietināt, arestēt.
paņemt Apcietināt, arestēt. Vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
Sabāzt cietumā (arī aiz restēm) Apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus).
Likt aiz restēm Apcietināt, ievietot cietumā.
nogrābt Apcietināt, saņemt gūstā.
saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
Ņemt ciet Apcietināt.
Saņemt ciet Apcietināt.
Saņemt ciet Apcietināt.
Iebāzt cietumā (arī aiz restēm) Apcietināt. Notiesāt.
saķert Apcietināt. Notvert un atņemt brīvību.
cietumnieks Apcietinātais, kas ievietots cietumā.
iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
iesalot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku). Apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
Deju grīda Ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) mala.
grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla).
grebt Ar īpašu rīku veidot (attēlu, rakstu cietā materiālā).
kārs Ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību.
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas bez gaisa piekļūšanas.
izgrauzt Ar pūlēm izveidot (ar asu ūku, piemēram, bedri cietā zemē). Izveidot (piemēram, bedri cietā zemē) - par asu rīku.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
sijāt Ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās. Virzīt (ko) cauri sietam.
aizspert Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst. _imperf._ Spert ciet.
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
grauzt Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem.
garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam). Litosfēra.
litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis.
aizart Arot aizpildīt _imperf._ Art ciet.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām. Palatalizēt.
zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar pienenei līdzīgiem ziediem (piemēram, cietpiene, mīkstpiene, rūgtpiene).
debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
gandarījums Atlīdzība (cietušajam).
izdedži Atlikums pēc (cietā kurināmā) sadegšanas (katlu, lokomotīvju kurtuvēs).
ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
Atrasties iepriekšējā apcietinājumā Atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas.
sēdēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
plomba Ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus. Šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums.
gumiarābiks Ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu.
aizdiegt Ātri vai pavirši aizšūt, aizlāpīt. _imperf._ Diegt ciet.
kamera Atsevišķa izolēta telpa (cietumā) ieslodzītajiem.
fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
granātkoks Augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem.
cietlapis Augs ar cietām lapām.
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Lielainums.
lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Liels [2] (2).
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
Sasalt (retāk sastingt) (kā) kramā Aukstumā kļūt ļoti cietam.
Sasalt (retāk sastingt) (kā) kramā Aukstumā kļūt ļoti cietam.
Sastingt (biežāk sasalt) (kā) kramā Aukstumā kļūt ļoti cietam.
Bada cietējs Badacietējs.
aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu). _imperf._ Bakstīt ciet. Izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
baltvācietis Baltijas vācietis.
vācbaltietis Baltijas vācietis. Baltvācietis.
aizbērt Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt. _imperf._ Bērt ciet. Berot likvidēt.
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis. Arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
lazda Bērzu dzimtas krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem.
leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
liberālisms Bezprincipialitāte, nekonsekvence, arī nepamatota iecietība.
liberāls Bezprincipiāls, nekonsekvents, arī nepamatoti iecietīgs.
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
aizbīdīt Bīdot aizdarīt, aizvērt. _imperf._ Bīdīt ciet.
klade Bieza, parasti cietos vākos iesieta, burtnīca.
ādains Biezs, gluds, arī ciets (par dažu augu lapām, kātiem u. tml.).
bungot Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem).
aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties. _imperf._ Birt ciet.
kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals.
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka).
skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
Bada streiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko (parasti apcietinājumā).
aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam. _imperf._ Brukt ciet.
bīties Būt jutīgam (pret ko), nebūt salcietīgam (parasti par augiem).
strāvot Būt kustībā, virzībā (par sīkām cietas vielas daļiņām).
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli). Izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
noraut Būt par cēloni tam, ka (āda) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju, sauli).
izkausēt Būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
kausēt Būt par cēloni tam, ka (cietviela) kļūst šķidra.
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par veļu).
izgulsnēt Būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām).
nervozēt Būt psihiskā stāvoklī, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
kutēt Būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām).
fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
Šķīstošais stikls Caurspīdīgs, parasti bezkrāsains, sacietējis sakausējums, ko veido nātrija vai kālija oksīds un silīcija dioksīds un ko lieto, piemēram, par līmējošu, blīvējošu materiālu.
šoseja Ceļš ar cietu segumu. Autoceļš ar daudzslāņu segumu.
iecietēt Cietējot ieveidoties. Kļūt cietam.
ass Ciets, ar smailām formām, ar cietu spilvojumu (par lapām, zāli, stiebriem).
cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums. Laika posms, kas pavadīts cietumā.
cietumsargs Cietuma un cietumnieku apsargātājs, uzraugs.
Izmeklēšanas cietums Cietums, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
pusvācietis Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
cietušais Cilvēks, kas cietis (piemēram, dabas katastrofā, avārijā).
vieninieks Cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā.
apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
apdegulis Cilvēks, kurš materiāli cietis ugunsgrēkā, kuram sadegusi iedzīve.
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200°C temperatūrā. Stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību.
cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.).
kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība). Neveikli darīt (ko).
Krist uz nerviem Darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
Krist uz nerviem Darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni.
kāpukvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpu kvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
taro Daudzgadīgs tropu vai subtropu lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti.
dūmi Degšanas procesā radies gāzes un cietu daļiņu maisījums.
puansons Detaļa, elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), ar ko tieši iedarbojas uz pārbaudāmā materiāla virsmu, nosakot tā cietību.
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
dūmdesa Dūmos cieti žāvēta desa.
kvēpi Dūmu cieto daļiņu nosēdumi.
Izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) Dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
dzenis Dzeņveidīgo kārtas putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos.
aizecēt Ecējot aizraust ciet.
krimst Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem). Grauzt.
grauzt Ēst (ko cietu)- par cilvēkiem.
papaīns Ferments, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
Cietvielu fizika Fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
ravelīns Fortifikācijas palīgbūve cietokšņa nožogojuma priekšā.
migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
Bērza piepe Gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis.
miglājs Gaišs miglveida objekts starpzvaigžņu telpā, kurš sastāv no gāzveida vielu vai cietvielu daļiņām.
kanibālisms Galēja cietsirdība, nežēlīgums.
kanibāls Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
kanibālisks Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs.
strēle Garens, šaurs (gāzu, miglas, sīku cietas vielas daļiņu) veidojums.
sorbcija Gāzu, tvaiku, izšķīdušu vielu saistīšanās šķidrumā vai cietā vielā.
pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles.
Govs stāv (arī ir) ciet Govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā).
rubināt Grauzt, krimst (parasti ko cietu).
vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
trīskanšu Grīslis. Arī sausa, cieta zāle.
aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam. _imperf._ Grūt ciet. Aizbrukt, aizbirt.
ķert Gūstīt (kādu). Vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
sklerodermija Hroniska saistaudu slimība, kurai raksturīga ādas audu sablīvēšanās un sacietēšana.
tolerance Iecietība (parasti pasaules uzskata, reliģijas jautājumos).
iecietīgums Iecietība.
pacietīgs Iecietīgs, savaldīgs.
pārcietināt Iecietināt vēlreiz, no jauna.
sacietināt Iecietināt, parasti pilnīgi.
sastīvināt Iecietināt, parasti pilnīgi. Sacietināt (3).
iestērķelēt Iecietināt.
gāzģenerators Iekārta cietā kurināmā pārvēršanai gāzveida kurināmajā.
kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
sklerometrs Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot dimanta vai tērauda adatas ieskrāpējuma dziļumu.
skleroskops Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot īpaša āmura atsitiena augstumu.
pjezometrs Ierīce gāzu, šķidrumu un cietu ķermeņu tilpuma mērīšanai.
katapulta Ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei).
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietām vielas daļiņām, šo šķidrumu filtrējot caur mazcaurlaidīgu filtru.
elektrofiltrs Ierīce, kas ar elektrisko lauku attīra gāzes no cietu vielu daļiņām vai šķidruma pilieniem.
presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus). Spiedveidne.
spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot mazas cietības materiālus. Presforma.
ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību. Rezultāts --> ieslodzīt (2).
tupināt Ievietot (apcietinājumā, cietumā).
ietupināt Ievietot (cietumā, apcietinājumā.).
iesēdināt Ievietot (cietumā, apcietinājumā).
iespundēt Ievietot (cietumā).
ielikt Ievietot (piemēram, cietumā).
Iemest cietumā Ievietot cietumā.
Iesēdināt (arī ietupināt) aiz restēm Ievietot cietumā.
Iesviest cietumā Ievietot cietumā.
Ietupināt (arī iesēdināt) aiz restēm Ievietot cietumā.
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Izvirdumiezis.
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Vulkanīts.
Magmatiskie ieži Ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
Magmatiskie ieži Ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
kārpa Infekciozas slimības izraisīts ciets, norobežots, pārragots labdabīgs veidojums uz ādas.
liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests. Kriukšķis.
krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Kraukšķis.
skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapšķis.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapsts.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakšķis.
blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts.
krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
debloķēt Izbeigt aplenkt (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu).
atsēdēt Izciest sodu cietumā.
izgulsnēt Izdalīt (no šķīduma vielu) cietā veidā.
izgulsnēties Izdalīties (no šķīduma) cietā veidā (par vielu).
nožēlot Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību.
izlaist Izpaust (īgnumu, neiecietību).
grauzt Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).
izalot Izrakņāt, veidojot ierakumus, nocietinājumus.
kartonāža Izstrādājumi no (parasti samērā cieta, bieza) papīra un kartona (piemēram, kartona taras kastes, futrāļi, kārbas, maisi).
cietāda Izstrādāta cieta āda.
lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, iecietīgi (piemēram, pasargājot no grūtībām, izdabājot).
izgrebt Izveidot (bedri, iedobumu u. tml., parasti cietā zemē).
pants Jauns, vēl nesacietējis (dažu briežu dzimtas dzīvnieku) rags.
kazemāts Kamera (cietumā).
komandants Karaspēka priekšnieks (cietoksnī, nocietinātā rajonā).
garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kās pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
skaluvācietība Kārkluvācietība.
Kārklu vācietis Kārkluvācietis.
Kārklu (arī skalu) vācietis Kārkluvācietis.
skaluvācietis Kārkluvācietis.
aizkārpīt Kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kārpīt ciet.
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī citus cieti un cukuru saturošus produktus) līdz karamela veidošanās temperatūrai.
Pozīciju karš Karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
Pozīciju karš Karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt. _imperf._ Kasīt ciet. Aizkašņāt.
aizkašņāt Kašņājot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kašņāt ciet.
izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu).
gutaperča Kaučukam līdzīga valkana masa - dažu tropu augu sacietējusī piensula.
vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni.
kauliņš Kauleņa sēkla - kodols ar cietu čaulu.
izkausēt Kausējot panākt, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams. Klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml. _imperf._ Klāt ciet. Aizsegt.
aizklakstēt Klakstot aizvērties, aizsisties ciet.
šosēt Klāt (ceļu) ar cietu segumu.
līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi. Šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
līmēt Klāt ciet spraugu (parasti logam), uzliekot papīru un piestiprinot ar līmi.
aizkleķēt Kleķējot aiztaisīt ciet (caurumu, spraugu). _imperf._ Kleķēt ciet.
Nocietināt sirdi Kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
Nocietināt sirdi Kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
nobriest Kļūt blīvākam, sacietēt (par maizi).
sabriest Kļūt blīvam, sacietēt (par maizi). Nobriest (5).
pacietēt Kļūt cietākam.
cietēt Kļūt cietam vai cietākam (par augiem, to daļām).
cietēt Kļūt cietam vai cietākam (par vielu).
springt Kļūt cietam, stingram.
Zaudēt cilvēka seju Kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
Zaudēt cilvēka seju Kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
izkalst Kļūt ļoti sausam, cietam, panīkt vai iznīkt augiem, izzūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.). Iznīkt aiz sausuma (par augiem).
nocietēt Kļūt, parasti ļoti, cietam (par vielu).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu, priekšmetu).
sasekšķēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
aizkniedēt Kniedējot aiztaisīt ciet (caurumu metāla priekšmetā).
koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs.
aerosols Koloidāla sistēma, kas sastāv no gāzes un sīkām cietas vai šķidras vielas daļiņām.
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai.
konfuciānietis Konfūcietis.
ašķi Kosas ar nesazarotiem, cietiem un asiem stumbriem. Ziemzaļās kosas.
gremot Košļājot smalcināt (parasti ko cietu, sīkstu). Arī ēst.
zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piemēram, pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
restes Krāsns daļa, uz kuras sadedzina cieto kurināmo.
pernica Krāsu saistviela, ko iegūst no žūstošām augu eļļām vai to aizstājējiem un kas pēc sacietēšanas veido plānu, elastīgu plēvi.
sauskrava Kuģa krava, kurā ir cieti priekšmeti, beramas vielas, šķidras vielas slēgtā tarā.
ezis Kukaiņēdēju kārtas zīdītājs ar cietām adatām klātu muguru.
vabole Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni.
šarnīrs Kustīgs cietu ķermeņu savienojums, kas pieļauj griezes kustību ap kopēju ģeometrisko asi vai centru.
iekust Kūstot saplūst kopā, savienoties (ar ko). Tikt apņemtam (ar ko sacietējošu).
suseklis Ķemme (parasti) ar retiem zariem. Suka ar cietiem sariem.
sērs Ķīmiskais elements - cieta, trausla, dzeltena viela.
urāns Ķīmiskais elements - ciets, smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls.
germānijs Ķīmiskais elements - ciets, trausls, pelēki balts metāls.
berilijs Ķīmiskais elements - ciets, viegls, sudrabaini balts metāls.
irīdijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, sudrabaini balts metāls.
osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks metāls.
kobalts Ķīmiskais elements - par dzelzi cietāks sudrabbalts metāls ar iesarkanu spīdumu.
titāns Ķīmiskais elements - pelēks, ļoti ciets metāls.
cirkonijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets metāls.
mangāns Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, trausls metāls.
molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls.
volframs Ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls.
hroms Ķīmiskais elements - zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls.
mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
aizlāpīt Lāpot izlabot. _imperf._ Lāpīt ciet. Salāpīt.
kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas izlikties par vācieti.
skansts Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
Aunu pieres Ledāju nogludināti cietu iežu izciļņi vai pauguri.
Auna piere Ledāju nogludināts cietu iežu izcilnis vai paugurs.
aizliet Lejot aizpildīt, aizdarīt (ar masu, kas sacietē). _imperf._ Liet ciet.
šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
strupvabole Līdz 10 milimetriem gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
sāgopalma Līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes.
nožēla Līdzjūtība, līdzcietība.
Alveolārs līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar augšzobus vai cieto aukslēju sākumu.
palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
Neuzvaramā armāda Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
Neuzvaramā armāda Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta sakāvi.
marka Liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs.
monolīts Liels viengabalains akmens. Liela viengabalaina, cieta (kā) masa.
inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu.
blākš Lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Krauks.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakš.
blakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
kripš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
bliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakš.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakt.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikš.
klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikt.
kliks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Klikš. Klikt.
krapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
klabu Lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu.
kling Lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
klang Lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
klap Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
klip Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
krapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
kripu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
spundēt Likt (cietumā).
klīsteris Līme, ko gatavo no miltiem vai cietes.
aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu). _imperf._ Lodēt ciet.
bumba Lodveida formas priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
Sasaldēt kramā Ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets, panākt, ka (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
Sasaldēt kramā Ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets, panākt, ka (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
skaudrs Ļoti ass, stingrs, ciets (piemēram, par priekšmetiem, augiem, to daļām).
granītciets Ļoti ciets.
Ciets kā akmens Ļoti ciets.
Ciets kā krams Ļoti ciets.
Ciets kā akmens Ļoti ciets.
Eņģeļa pacietība Ļoti liela pacietība.
Eņģeļa pacietība Ļoti liela pacietība.
Sacietēt (arī sakalst) ragā Ļoti sacietēt (sakalst).
Sakalst (arī sacietēt) ragā Ļoti sakalst (sacietēt).
nokalst Ļoti sakalst, sacietēt (parasti par zemi).
Sakalst (arī sacietēt) ragā Ļoti sakalst, sacietēt.
putekļi Ļoti sīkas (kādas cietvielas) daļiņas.
putekļi Ļoti sīkas cietvielu daļiņas, kas atrodas gaisā suspendētā stāvoklī.
Kā uz karstām oglēm Ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
Kā uz (karstām) oglēm Ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
frēzmašīna Mašīna, kurai ir rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei).
monpansjē Maza cieta augļu karamele bez pildījuma.
Ātrā (medicīniskā) palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
Ātrā palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
hidromehānika Mehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē. Šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
magnetīts Melns, ciets, dzelzi saturošs minerāls ar metālisku spīdumu un magnētiskām īpašībām.
Saldā mērce Mērce, ko gatavo no augļu vai ogu sulas ar cukuru, ūdeni un cieti.
aizmīdīt Mīdot, arī mīdoties aizpildīt. _imperf._ Mīdīt ciet.
cietoksnis Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm.
vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums - gaiša ziede, ko izmanto piemēram, kosmētikā, tehnikā.
aizmīt Minot, mīdot aiztaisīt. _imperf._ Mīt ciet.
aizmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties aizpildīt. _imperf._ Mīņāt ciet.
ledusgabals Mitrs priekšmets, kas sala iedarbībā kļuvis stingrs, ciets.
kohēzija Molekulārā mijiedarbība starp (cietas vai šķidras vielas) daļiņām, kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
aizmūrēt Mūrējot aizdarīt, aizpildīt. _imperf._ Mūrēt ciet.
mahagonijs Mūžzaļš tropu koks ar cietu, blīvu, smagu koksni.
makhija Mūžzaļu, parasti dzeloņainu, cietlapju krūmu un nelielu koku (piemēram, pistāciju, miršu, zemeņu koku) savvaļas audze.
esplanāde Neapbūvēta vieta starp cietoksni un pilsētu.
berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot. Iekšējā berze.
Stāvēt (arī būt) ciet Nedot pienu cietstāvēšanas periodā (par govi).
Stāvēt (arī būt) ciet Nedot pienu cietstāvēšanas periodā (piemēram, par govi, kazu).
skarbs Negluds, ass, ciets (par ādu). Tāds, kam ir negluda, asa, cieta āda (par ķermeņa daļām).
intolerance Neiecietība pret citu uzskatiem, citu uzskatu nerespektēšana.
nepacietība Neiecietība, arī īgnums.
nenoliecība Neiecietība.
nepacietīgs Neiecietīgs (1), arī īgns.
stūrains Neiecietīgs, parupjš (par cilvēkiem). Arī stūrgalvīgs.
nenoliecīgs Neiecietīgs.
pasēdēt Neilgu laiku atrasties apcietinājumā.
pagrauzt Neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pakausēt Neilgu laiku, mazliet kausēt (cietvielu).
akmens Nejūtīgs, nepielūdzams, nesatricināms, ciets.
piknometrs Neliels noteikta tilpuma trauks, ko izmanto, lai noteiktu šķidrumu un cietvielu īpatnējo masu vai blīvumu, nosverot šajā traukā iepildīto vielu.
spraudīte Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
buksis Neliels, mūžzaļš koks vai krūms ar ļoti cietu koksni.
Smaguma centrs Nemainīgs cieta ķermeņa punkts, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
plomba Neorganiska viela, ar ko piepilda dobumu zoba cietajos audos. Šādas vielas kopums, ar ko ir piepildīts dobums zoba cietajos audos.
Kā uz adatām Nepacietīgi, nemierīgi, arī satraukti.
dīžāties Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem).
plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
ļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ liekties uz leju, ļengani nokarāties.
noļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties.
saļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ zaudēt savu formu, kļūt (parasti) plakanam.
ciesa Nezāle ar sīkstām, cietām saknēm. Vārpata.
Cieta sirds Nežēlīgs raksturs, cietsirdīga izturēšanās.
sāgo No cietes gatavoti putraimi, to kopums.
laukakmens No cietiem nemetāliskiem iežiem atlūzis, noapaļots gabals.
piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta cieta vai stīgra melna viela.
kurtīne Nocietinājuma daļa starp diviem bastioniem vai diviem fortiem.
forts Nocietinājums (parasti liels) vai nocietinājumu sistēma.
apcietinājums Nocietinājums.
fortifikācija Nocietinājumu celtniecība. Arī nocietinājumi.
apcietināt Nocietināt.
priekšlauks Nocietināta josla galvenās aizstāvēšanās pozīcijas priekšā.
tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi. Šādas nometnes karavīru grupa.
apcietināties Nocietināties.
kremlis Nocietināts centrs (Krievijas feodālajās pilsētās).
nokrimst Noēst (cietu, barību), ar zobiem drupinot, smalcinot. Nograuzt.
nograuzt Noēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums planētas virspusē.
Ledus putraimi Nokrišņi - cieti veidojumi (līdz 5 milimetriem diametrā) ar caurspīdīgu ledus apvalku.
bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums.
skleroma Norobežots audu sacietējums.
Aizslēgt sirdi Noslēgties sevī, arī būt cietsirdīgam.
aizsaiņot Nostiprināt (saini) ar ko sienamu. _imperf._ Saiņot ciet.
aizbultēt Nostiprināt ar bultu (aizvērtas durvis, vārtus). _imperf._ Bultēt ciet.
nopindzelēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai ir nepieciešama pacietība).
nopiņķēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība).
nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet.
aizlikt Novietojot, noliekot priekšā, aizdarīt, aizpildīt. _imperf._ Likt ciet.
nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet.
krimināluzraugs Noziedznieku uzraugs (cietumā).
mīkstčaula Ola ar plānu, mīkstu (nevis parasto cieto) apvalku (parasti putniem).
stearīnskābe Organiska skābe - cieta, ūdenī nešķīstoša viela.
hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju cietais ārējais apvalks.
patupēt Pabūt apcietinājumā.
pacietīgums Pacietība (1).
pacietīgums Pacietība (2).
panesīgs Pacietīgs, izturīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
cietīgs Pacietīgs.
appūst Padarīt (parasti sejas ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju).
apraut Padarīt (parasti seju) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par veļu, sauli, salu).
cietināt Padarīt (veļu) cietāku, mazāk burzīgu (ar cieti).
cietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
nocietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
saasināt Padarīt skarbu, neiecietīgu (balsi, runu u. tml.).
aizpampt Pampstot sašaurināties (par acīm). _imperf._ Pampt ciet. Aiztūkt.
aizsaldēt Panākt vai pieļaut, ka aizsalst. _imperf._ Saldēt ciet. Būt par iemeslu aizsalšanai.
plasticēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cietviela) siltuma, bīdes spēka iedarbībā kļūst plastisks vai plastiskāks.
sacietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē (1).
sacietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē (2).
Izvest no pacietības Panākt, būt par cēloni, ka zaudē pacietību, sadusmojas.
Izvest no pacietības Panākt, būt par cēloni, ka zaudē pacietību, sadusmojas.
iecietināt Panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti).
iestīvināt Panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti). Iecietināt.
pārstīvināt Panākt, ka (audums) kļūst pārāk ciets, stīvs (piemēram, apstrādājot ar cieti). Pārcietināt.
šņirkstēt Par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests.
kārkluvācietība Parādība, kad latvietis izliekas par vācieti. Latvieša cenšanās izlikties par vācieti.
izkāpt Parādīties (no kurienes) - piemēram, par miglu, debess spīdekli, cietzemi.
pārciets Pārāk ciets. Tāds, kura cietība pārsniedz parasto pakāpi.
pārcietināt Pārāk iecietināt.
pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, nogurt, kļūt nepacietīgam, zaudēt cerības sagaidīt.
robinsonāde Parasti kuģa avāriju pārcietušā cilvēka dzīve, piedzīvojumi vientuļā salā.
šankrs Parasti savienojumā «cietais šankrs»: sifilisa pirmajā stadijā radusies čūla.
grābt Parasti savienojumā «grābt ciet»: apcietināt.
pārcietēt Pāraugot kļūt sausnējam, cietam (parasti par zāli).
aizvilkt Pārklāt, piepildīt (ar sniegu, ledu u. tml.) - par vēju, puteni u. tml. _imperf._ Vilkt ciet.
aizaugt Pārklāties, piepildīties (ar augiem) - par dīķi, ezeru u. tml. _imperf._ Augt ciet.
aizaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). _imperf._ Augt ciet.
aizlaist Pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu). _imperf._ Laist ciet.
pārgāzēt Pārstrādāt (cieto, šķidro kurināmo) deggāzē.
gazificēt Pārvērst (cieto kurināmo, piemēram, akmeņogles, degakmeni, kūdru) deggāzē.
pārtvaicēt Pārvērst (cietu vai šķidru vielu) gāzveida stāvoklī un kondensēt, iegūstot (šīs vielas) frakcijas.
tecēt Pārvietoties, tikt pārvietotam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu); plūst (3).
trihosporija Patogēnu sēņu izraisīta matu slimība, kam raksturīga cietu, sīku, melnu vai baltu mezgliņu veidošanās uz māliem.
sacietējums Patoloģisks ciets veidojums (organismā).
nosēdēt Pavadīt apcietinājumā (visu laikposmu).
iecietinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iecietināt.
sacietējums Paveikta darbība, rezultāts --> sacietēt (1).
sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1). Viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt cietam, arī valkanam, želejveidīgam.
sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt, parasti pilnīgi, cietam, arī valkanam, želejveidīgam. Arī sasalt (1).
recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts pat bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas). Bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu.
bastions Piecstūrains, uz priekšu izvirzīts nocietinājums (cietokšņa mūra stūros). Mūra daļa, kas izvirzīta uz priekšu.
piekost Pieēst (2) ko cietu, nedaudz.
piekrimst Pieēst (ko cietu, sausu), ar zobiem drupinot, smalcinot.
piegrauzt Pieēst (ko cietu).
pielaidīgs Piekāpīgs, arī iecietīgs.
saplombēt Piepildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (nobeidzot zoba ārstēšanu).
aizalvot Piepildīt ar alvu (plaisu, spraugu, dobumu). _imperf._ Alvot ciet.
aizlīdzināt Piepildīt un nolīdzināt. _imperf._ Līdzināt ciet.
sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam, arī cietam, zaudēt elastīgumu.
plombēt Pildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (2).
izšķīst Pilnīgi sajaukties (cietas vai gāzveida vielas) šķīdinātājā
plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums (piemēram, kā nosegšanai).
plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums, ko izmanto, piemēram, par (kā) zīmi.
minerāls Planētas cietās garozas homogēna sastāvdaļa, kas rodas fizikāli ķīmisku procesu rezultātā.
tepe Plastiska masa (parasti cietējoša), ko lieto, piemēram, plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai.
saplūst Plūstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par šķidrumu, gāzi, sīkām cietvielas daļiņām u. tml.
aizpogāt Pogājot aiztaisīt. _imperf._ Pogāt ciet.
sveķi Polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
civilprasība Prasība civilprocesā. Prasība kriminālprocesā par to zaudējumu atlīdzību, kuri nodarīti noziegumā cietušajiem.
tapioka Produkts (milti, putraimi, pārslas), ko iegūst no maniokas cietes.
pienesums Produktu, sadzīves priekšmetu kopums, ko nodod kādam (piemēram, slimnīcā, cietumā).
provinciālie Provinces (1) iedzīvotājs. Provincietis (1).
gubernators Provinces pārvaldnieks, cietokšņa priekšnieks, okupācijas varas pārstāvis.
nervs Psihiska izturība, pacietība.
nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
cements Pulverveida minerāliska saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē vienveidīgā, akmenim līdzīgā masā.
Trīskāršais punkts Punkts (vielas stāvokļa diagrammā), kas raksturo vielas trīs lāžu (piemēram, cietās, šķidrās un gāzveida fāzes) līdzsvaru.
vilkt Putināt ciet (parasti ceļu).
šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piemēram, sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
blākšķēt Radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par ko cietu, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim.
skriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kriukšķēt.
krikšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim.
kraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests). Atskanēt šādam troksnim.
skraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kraukšķēt.
skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim. Skrapšķēt.
krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim.
skrakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim. Krakšķēt.
blakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
kripšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu). Atskanēt šādam troksnim.
strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par ko nelielu, cietu, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
knakšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu). Atskanēt šādam troksnim.
bliukšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
šņarkstēt Radīt īslaicīgu, paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko blīvu, cietu, kas saskaras ar ko vai beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem). Atskanēt šādam troksnim.
klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
šņakstēt Radīt īslaicīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts). Atskanēt šādam troksnim.
krapšķēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem). Atskanēt šādam troksnim.
klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādam troksnim.
skrabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus asus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržaties (gar ko) - piemēram, par asiem, cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādiem trokšņiem.
grabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādam troksnim.
dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
šņakstēt Radīt paskarbu troksni, ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu). Atskanēt šādam troksnim.
skandēt Radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko). Atskanēt šādām skaņām.
žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
klaudzēt Radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
blīkšķēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
šķilties Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni). Strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem).
aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (vagu, nelielu bedri u. tml.). _imperf._ Raust ciet.
likt Rīkoties, lai (kāds) nonāk (cietumā).
siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
galoda Rīks, kas pagatavots no cietas, blīvas vielas un ko lieto asināšanai, materiālu virsmas slīpēšanai.
aizritināt Ritinot aiztīt, satīt. _imperf._ Ritināt ciet. Ritinot aizklāt (kam priekšā).
aizrakt Rokot aizpildīt. _imperf._ Rakt ciet.
uzsitējveseris Roku darbarīks - veseris trieciena pārnešanai uz cieta materiāla.
frēze Rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei). Arī frēzmašīna.
vilkābele Rožu dzimtas vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi.
norūdīt Rūdot panākt, ka (kas) kļūst cietāks, ciets, izturīgāks, ka palielinās (kā) elastība.
pārrūdīt Rūdot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk ciets, trausls, ka samazinās (kā) elastība.
aizrušināt Rušinot (ko) virsū, iekšā, aizpildīt, nolīdzināt. _imperf._ Rušināt ciet.
kankālis Sacietējis graudainas vai staipīgas masas (parasti mālainas zemes) gabals.
plaukas Sacietējumi šķiedrā (sliktas kvalitātes liniem, kaņepēm).
garoza Sacietējusi (masas, irdenas vielas) virsējā, ārējā kārta.
pupārijs Sacietējusi pēdējās kāpura stadijas kutikula (daļai divspārņu), kas funkcionē kā kūniņas apvalks.
kokons Sacietējuša atdalījuma apvalks, kurā ieslēgtas, piemēram, skropstiņtārpu, slieku, dažu kukaiņu, olas.
sagaldēt Sacietēt.
sastērķelēt Sacietināt (3).
sakrimst Saēst (cietu barību). Sagrauzt (1).
Mākslīgais sāgo Sāgo, ko iegūst no kartupeļu vai kukurūzas cietes.
Dabiskais sāgo Sāgo, ko iegūst no sāgopalmu vai maniakos cietes.
noķert Sagūstīt (kādu). Notvert, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
maltoze Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas alus, spirta gatavošanas procesā. Iesalcukurs.
Iesala cukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu. Iesalcukurs, maltoze.
iesalcukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu. Maltoze.
Auksta (arī akmens) sirds, arī sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens Saka par cietsirdīgu, nejūtīgu cilvēku.
Sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens Saka par cietsirdīgu, nepielūdzamu cilvēku.
Sirds vietā akmens Saka par cietsirdīgu, nepielūdzamu cilvēku.
Akmens, ne cilvēks Saka par cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
Akmens, ne cilvēks Saka par cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
Asti ierāvis (arī nolaidis) Saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
Asti nolaidis (arī ierāvis) Saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
Asti nolaidis (arī ierāvis) Saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
Sirds no krama Saka par nejūtīgu, cietsirdīgu cilvēku.
Nav sirds, arī bez sirds Saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
Cieta sirds, arī sirds no krama Saka par nežēlīgu, cietsirdīgu cilvēku.
Dzelzs papēdis Saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
Dzelzs papēdis Saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
Dzelzs (arī naglotais) zābaks (arī papēdis) Saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
Papēži deg Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.
Papēži svilst (arī deg) Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.
Papēži svilst (arī deg) Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.
Sasalt ledū Sala iedarbībā kļūt stingram, cietam (par priekšmetiem).
Sasalt ledū Sala iedarbībā kļūt stingram, cietam (par priekšmetiem).
aizsalt Salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdeni). _imperf._ Salt ciet.
kolrābis Salcietīgs divgadīgs krustziežu dzimtas dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā.
ķīselis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti no augļiem, ogām, arī no miltiem vai piena, un iebiezināts ar cieti.
pumperniķelis Salds, ciets cepums ar rozīnēm un riekstiem.
polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns).
smilšakmens Samērā ciets nogulumiezis, kas ir izveidojies, sacementējoties smiltīm.
paciets Samērā ciets. Pretstats: pamīksts.
pamīksts Samērā mīksts. Pretstats: paciets.
sars Samērā resns, ciets matiņš (augiem, posmkājiem).
lāsteka Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, sacietējot izkusušā! un lejup tekošai vielai. Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, izgulsnējoties vielām no lejup tekoša šķidruma.
sapropelīts Sapropelis (parasti sacietējis), kura saturā pārsvarā ir minerālvielas.
Sasalt (arī sastingt) ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam.
Sasalt (arī sastingt) ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam.
Sastingt (arī sasalt) ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam.
kruveši Sasaluši, arī sacietējuši dubļi (piemēram, uz ceļa, lauka). Sasalušu, arī sacietējušu dubļu gabali.
Ievērt (arī savērt, iespiest u. tml.) durvīs Saspiest (ko), verot durvis ciet.
Savērt (arī ievērt, iespiest u. tml.) durvīs Saspiest (ko), verot durvis ciet.
aizāķēt Sastiprināt, sasaistīt ar āķi. _imperf._ Āķēt ciet.
aizturēt Saturot (ko), neļaut (to) atvērt, (tam) atvērties. _imperf._ Turēt ciet.
riekstiņš Sauss neveronis ar vienu sēklu un samērā cietu augļa apvalku.
Sakalst kramā Sausumā kļūt ļoti cietam.
Sakalst kramā Sausumā kļūt ļoti cietam.
mongoloīds Savienojumā «mongoloīdā rase»: rase, kuras pārstāvjiem raksturīga plakana seja ar stipri izvirzītiem vaigu kauliem, tumsnēja, bieži dzeltenīga āda, taisni, cieti un tumši mati.
dambēt Savienojumā ar «ciet»: aizsprostot (tecējumu) ar dambi.
naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām.
pilskalns Sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes.
akropole Sengrieķu pilsētu nocietinātā daļa.
superciets Sevišķi ciets.
zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizklāt ciet.
aizsiet Sienot aizdarīt ciet (galu, malas u. tml.). _imperf._ Siet ciet.
dražeja Sīka (parasti apaļa) konfekte ar gludu, cietu virskārtu.
virpulis Sīku cietvielas daļiņu, arī, parasti vieglu, priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
Kušanas siltums Siltuma daudzums, kas jāpievada vielai, lai tā pārietu no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
Kušanas siltums Siltuma daudzums, kas jāpievada vielai, lai tā pārietu no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
kust Siltuma un spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā.
signatūra Simbols, zīme objektu (piemēram, mežu, ceļu, cietokšņu) apzīmēšanai kartogrāfijā, arī šādu simbolu, zīmju kopums.
žiroskops Simetrisks, ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas ass nevar mainīt savu virzienu telpā.
poliamīdi Sintētiski polimēri - baltas, cietas, elastīgas sveķveida vielas, no kurām iegūst, piemēram, mākslīgās šķiedras, plastmasu.
poliuretāni Sintētiski polimēri - cietas, elastīgas vielas, no kā iegūst, piemēram, putuplastus, plēves, kaučuku.
polivinilhlorīds Sintētisks polimērs - balta, cieta, izturīga viela, no kā iegūst, piemēram, šķiedras, plēves.
poliakrilnitrils Sintētisks polimērs - cieta, balta viela, no kā iegūst šķiedras.
polipropilēns Sintētisks polimērs - cieta, bezkrāsaina viela, no kā iegūst šķiedras, plastmasu.
polistirols Sintētisks polimērs - cieta, bezkrāsaina viela, no kā iegūst, piemēram, plastmasu.
Kondensēta sistēma Sistēma, kura sastāv tikai no cietiem ķermeņiem un šķidrumiem vai to maisījumiem.
aizsist Sitot aizdarīt (ar naglām, tapām u. tml.). _imperf._ Sist ciet.
virpskaida Skaida, kas rodas, apstrādājot ar virpu (cietu materiālu).
Skalu vācietis Skaluvācietis.
nobrāzt Skarot (ar ķermeņa daļu) ko nelīdzenu, asu, cietu, ievainot (tās) ādas virskārtu.
skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā). Būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci.
skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, radīt rievas, līnijas (kā virsmā). Skarot ar ko asu, cietu, veidot (piemēram, rievas, līnijas) kā virsmā.
spraukt Skarot ar ko nelīdzenu, cietu, asu, ievainot (parasti ādu, mizu).
kost Skarot radīt sāpes, arī ievainot (par cietiem, asiem priekšmetiem).
skrāpēt Skart (ko) ar ko asu, cietu tā, ka rodas raksturīgs, ass, samērā skaļš troksnis. Atskanēt šādam troksnim.
aizskrūvēt Skrūvējot aiztaisīt. _imperf._ Skrūvēt ciet.
aizslēgt Slēdzot aizdarīt. _imperf._ Slēgt ciet.
redute Slēgts (apaļš vai četrstūrveida) zemes nocietinājums ar valni un grāvi.
kariess Slimība - zoba cieto audu pakāpeniska bojā eja, kam seko dobuma veidošanās.
Ķīseļa pulveris Smalki saberztu augļu ekstraktu, cietes un cukura sajaukums ķīseļa pagatavošanai.
pulveris Smalki sasmalcināta cieta viela.
cietumsods Sods, kas izciešams cietumā.
kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
puante Speciāli apavi, kam ir ciets purngals un ko izmanto sieviešu klasiskajās dejās.
Baleta kurpes Speciāli baletdejotāju apavi ar cietu purngalu. Baletkurpes.
zāģis Speciāls šāda veida instruments cietu priekšmetu zāģēšanai.
blīkšķis Spēcīgs un spalgs, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
viskozitāte Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai. Stigrība.
stigrība Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai. Viskozitāte.
kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā). Spēļu kārts.
Spēļu kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības zīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā).
kosties Spiesties, griezties (kur iekšā) - par ko cietu, asu.
aizspiest Spiežot aizdarīt. _imperf._ Spiest ciet.
vērpete Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma. Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā.
sprakšķis Sprakšķu dzimtas vabole, kuras kāpuram ir iedzeltens, posmots, ciets ķermenis.
aizspraust Spraužot aizdarīt. Spraužot savienot (parasti drēbes malas). _imperf._ Spraust ciet.
Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
cilindrs Stāva, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm.
nebrīvība Stāvoklis, kad (cilvēks) atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
brīvība Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
svabadība Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā. Brīvība (2).
nežēlastība Stāvoklis, kam raksturīga ļoti nelabvēlīga, nelīdzcietīga attieksme (pret kādu), nevēlēšanās sniegt nepieciešamo palīdzību (kādam).
Suspendēts stāvoklis Stāvoklis, kurā cietas vielas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
recidīvisms Stāvoklis, parādība, arī notikums, kad noziegums, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu, tiek izdarīts vairākkārt (parasti pēc tam, kad attiecīgā persona ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas).
raupjš Stingrs, ciets (par matiem, apmatojumu).
tvirts Stingrs, ciets (parasti par augu daļām, priekšmetiem, vielām).
citadele Stipri nocietināta vieta pilsētā. Arī cietoksnis.
līnija Stratēģiska aizstāvēšanās josla ar ilglaicīgiem nocietinājumiem.
aizkrist Strauji aizvērties. _imperf._ Krist ciet. Aizcirsties.
šaut Strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu. Strauji bultēt ciet vai vajā (durvis, vārtus u. tml.).
krist Strauji vērties ciet, tikt strauji vērtam ciet.
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
Vemt uguni Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
paviāns Suņgalvas pērtiķis, kam raksturīgs garš purns un spilgtas krāsas sacietējumi uz sēžas.
važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
ķēde Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem). Važa.
mūris Šādā veidā celta aizsargbūve (piemēram, ap pilsētu, cietoksni).
pārestība Šādas rīcības izraisīts (cietēja) emocionālais stāvoklis.
solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem.
zīds Šķiedra, ko iegūst no zīdtauriņu kokoniem un kas gaisā sacietē smalku, tievu pavedienu veidā.
aizšūt Šujot savienot (kā malas). _imperf._ Šūt ciet. Šujot aizdarīt (caurumu).
cietlapains Tāds (augs), kam ir cietas lapas.
koronāls Tāds (līdzskanis), kas veidojas, gaisa strāvai plūstot cauri spraugai, kuru veido cietās aukslējas un mēles muguras priekšējā daļa.
lielains Tāds, kam augšanas apstākļu ietekmē ir radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums stumbra vienā pusē (par skujkokiem).
līdzcietīgs Tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzcietību. Līdzjūtīgs.
garozains Tāds, kam ir cieta, bieza garoza (1).
rupjstiebrains Tāds, kam ir ciets stiebrs (par lakstaugiem).
karsts Tāds, kam ir ļoti straujš raksturs. Nesavaldīgs, neiecietīgs.
pusmīksts Tāds, kam ir mīksts sēdeklis, bet cieta atzveltnes daļa (parasti par krēsliem).
šķidrs Tāds, kam ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amortums (par vielu). Pretstats: ciets, gāzveidīgs.
skarbs Tāds, kam ir raksturīgas cietas dalās, cieti, asi matiņi (parasti par lakstaugiem). Ciets, ar cietiem, asiem matiņiem (par lakstaugu daļām).
nervozs Tāds, kam ir raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
intolerants Tāds, kam raksturīga intolerance. Neiecietīgs.
ātrcietējošs Tāds, kas ātri sacietē (parasti par būvmateriāliem.).
nebrīvs Tāds, kas atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
piekļāvīgs Tāds, kas ir iecietīgs, lēns, maigs, tāds, kas pielāgojas, arī pakļaujas citu gribai.
zems Tāds, kas ir negodīgs, cietsirdīgs, zemisks.
priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai (parasti pretiniekam atņemtajā ūdenstilpes krasta daļā)-par nocietinājumu, pozīciju u.tml.
kārkluvācietisks Tāds, kas ir raksturīgs kārkluvācietim.
neuzvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, labi apbruņots, nocietināts, ka to grūti vai neiespējami uzvarēt.
nožēlojams Tāds, kas izraisa pret sevi līdzjūtību, līdzcietību.
bargs Tāds, kas izturas ļoti stingri, asi, arī neiecietīgi. Tāds, kas iedveš bailes.
slikts Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas neiejūtība, cietsirdība, nelabvēlība.
brīvs Tāds, kas neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
svabads Tāds, kas neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā. Brīvs (2).
termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem).
šķidrs Tāds, kas sastāv tikai vai galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz cietvielas, cietu daļiņu piejaukuma (piemēram, par vielu maisījumu). Pretstats: biezs.
duļķains Tāds, kas satur cietu, parasti necaurspīdīgu, daļiņu piemaisījumu (parasti par minerāliem).
miltains Tāds, kas satur samērā daudz cietes.
plastisks Tāds, kas viegli padodas deformācijai un saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem u. tml.).
sīksts Tāds, ko (piemēram, tā elastības, cietības dēļ) ir grūti saraut, salauzt, sagriezt u. tml. (parasti par augiem, dzīvnieku ķermeņiem, to daļām).
mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu). Ļoti elastīgs. Pretstats: ciets (2).
nežēlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, bez saudzības, žēluma.
necilvēcīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, nežēlīga.
koksnains Tāds, kurā ir koksne (1) vai koksnei līdzīgi cieti audi (par augiem, to daļām).
necilvēcīgs Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, nežēlība.
zvērīgs Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
zvērisks Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
smags Tāds, kurā izpaužas nosodījums, arī cietsirdība, ļaunums (par vārdiem, skatienu u. tml.).
nervozs Tāds, kurā izpaužas pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
palatāls Tāds, kura izrunā ir raksturīgs mēles muguras vidējās daļas pacēlums pret cietajām aukslējām.
zvērīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga. Necilvēcīgs (1).
stings Tāds, kuram ir raksturīga cietība, arī valkanums, želejveidīgums, kas parasti izveidojas, pazeminoties temperatūrai, iztvaikojot kādām sastāvdaļām.
samierniecisks Tāds, kuram ir raksturīga, arī kurā izpaužas samierināšanās (ar esošo stāvokli), protesta trūkums, iecietīgums (pret ko nevēlamu).
slikts Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi.
vāzt Taisīt vaļā vai ciet (piemēram, nazi, kam asmens iekļaujams spalā).
monolīts Tas (piemēram, piemineklis, celtnes daļa), kas ir veidots no liela viengabalaina akmens. Tas, kas ir veidots no lielas viengabalainas, cietas (kā) masas.
ciešulis Tas, kas daudz cieš, tas, kas ir daudz cietis.
palisandrs Tauriņziežu dzimtas koks (Brazīlijā, Argentīnā, Antiļu salās) ar sevišķi cietu, smagu, izturīgu koksni. Šī koka koksne.
kazemāts Telpa ieslodzītajiem (cietoksnī, pilī u. tml.).
Kušanas temperatūra Temperatūra, kādā viela no cieta agregātstāvokļa pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
kausēt Termiski iedarbojoties, panākt, ka (cietviela) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
noziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, arī gaišākam (parasti par rudzu maizi).
saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
sadisms Tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanas par citu ciešanām. Seksuāla perversija, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas.
Nokļūt (arī nonākt) aiz restēm Tikt apcietinātam.
Nonākt (arī nokļūt) aiz restēm Tikt apcietinātam.
aiztīt Tinot aizklāt, aizsegt (no visām pusēm). _imperf._ Tīt ciet.
kāst Tīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot (tam) plūst, piemēram, cauri sietam, kāstuvei.
aiztīstīt Tīstot aizsegt, aizklāt (no visām pusēm). _imperf._ Tīstīt ciet.
pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris.
aiztriept Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.). _imperf._ Triept ciet.
sarkankoks Tropu koks ar dekoratīvu sarkanīgu, brūnu, cietu koksni (piemēram, sekvoja, mahagonijs). Šī koka koksne.
dzelzskoks Tropu koks ar ļoti cietu koksni.
ebenkoks Tropu koks ar ļoti cietu koksni. Šī koka koksne.
melnkoks Tropu koks ar ļoti tumšu, smagu un cietu koksni.
aiztūkt Tūkstot sašaurināties (par acīm). _imperf._ Tūkt ciet. Aizpampt.
atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (veikt kādu kustību). Nelaist.
Pārsātināts tvaiks Tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama.
izbrukt Uzbrukt (piemēram no nocietinājuma).
uzlējums Uzlietā šķidruma, masas sacietējusi kārta uz (kā) virsmas.
piebriest Uzsūcot, uzkrājot šķidrumu, palielināties apjomā. Piesūcoties ar šķidrumu, mitrumu, kļūt cietākam, stingrākam, biezākam.
fricis Vācietis (parasti vācu karavīrs Pirmajā pasaules karā vai Lielajā Tēvijas karā).
vāczemnieks Vācietis.
kapāt Vairākkārt sitot (ar papēžiem, pakaviem u. tml.), radīt iedobumus, iespiedumus. Vairākkārt sist (ar kājām, apaviem u. tml. pa cietu virsmu).
skrāpēties Vairākkārt skarties pie kā ar ko asu, cietu.
vārstīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (durvis, logus u. tml.). Virināt.
virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, durvis, logu, vāku).
vārstīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
virāt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
plātīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, knābi).
plātīties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (parasti par muti).
virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par durvīm, logu).
virāties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par muti, acīm).
virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par muti, acīm).
cietums Valsts iestāde, kur novieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai pēc tiesas sprieduma. Šādas iestādes ēka.
Kroņa maize Valsts uzturs (bruņotajos spēkos, arī cietumā).
Kroņa maize Valsts uzturs (bruņotajos spēkos, arī cietumā).
cilpa Veidojums (no virves, auklas, siksnas u. tml.), kam ir gredzena vai loka forma un kas velkot sašaurinās, savelkas ciet.
veidnis Veidojums (piemēram, no kokmateriāliem, metāla), kas nodrošina noteiktu iepildītās betona masas stāvokli līdz sacietēšanai.
gravēt Veidot (ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem) gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
cirst Veidot ar asu priekšmetu (cietā materiālā, parasti tēlotājas mākslas darbu).
tīks Verbenu dzimtas koks (Indijā, Indoķīnā) ar ļoti blīvu, cietu koksni. Tīkkoks.
tīkkoks Verbenu dzimtas koks (Indija, Indoķīnā) ar ļoti blīvu, cietu koksni. Tīks.
pils Verdzības un feodālisma laikmetā - liela, arī grezni būvēta, iekārtota valdnieka, vergtura, feodāļa mītne (parasti nocietināta).
aiztaisīt Verot aizdarīt. _imperf._ Taisīt ciet. Aizvērt.
aizvērt Verot aizdarīt. _imperf._ Vērt ciet. Aiztaisīt.
ievērt Verot ciet (piemēram, durvis, logu), iespiest (ko starpā).
Plātīt muti Verot muti vaļā un ciet, paust izbrīnu.
slēgt Vērt ciet (acis, plakstiņus).
miegt Vērt ciet, sašaurināt (acis, plakstus).
miegties Vērt ciet, sašaurināt acis, plakstus.
slēgties Vērties ciet (par acīm, plakstiņiem).
Iet ciet Vērties ciet, arī būt aizveramam.
siena Vertikāla, samērā šaura aizsargbūve (piemēram, ap pilsētu, cietoksni); mūris.
pusciets Vidēji ciets.
tvaiks Viela gāzveida stāvoklī (fāzē), kas noteiktos apstākļos atrodas līdzsvarā ar tās pašas vielas kondensēto stāvokli (šķidro vai cieto fāzi).
želeja Viela pārejā no šķidrā uz cieto agregātstāvokli.
sublimācija Vielas tieša pāreja no cieta stāvokļa gāzveida stāvoklī vai no gāzveida stāvokļa cietā stāvoklī.
vērene Viena no jāņogu sugām - ziemcietīgs krūms ar daivainām lapām, dzeltenzaļiem ziediem ķekaros un sarkanām ogām. Alpu jāņoga.
kazemāts Vieninieka kamera (cietoksnī, pilī u. tml.) īpaši bīstamiem (parasti politiskajiem) ieslodzītajiem (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā).
svira Vienkāršs mehānisms - statni kustīgi savienots ciets ķermenis, kas var pagriezties ap savienojuma ģeometrisko asi.
suspendēt Vienmērīgi kliedēt (cietas vielas sīkas daļiņas) šķidrā vai gāzveida vidē.
vilkties Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam (kopā, ciet, vaļā - piemēram, par priekškaru).
kartelis Vienošanās, līgums (starp valstīm) par apmainīšanos ar cietumniekiem vai karagūstekņiem.
zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
sausums Vieta (piemēram, cietzeme), arī vide, kur nav ūdens vai tā ir maz. Vieta, arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz.
karkass Vīksnu dzimtas sausu kalnu apgabalu koks ar ļoti cietu un smagu koksni.
pletkrekls Virskrekls (parasti balts), kas ir jāgludina, arī jācietina.
kazemāts Virszemes vai pazemes nocietinājums, kas pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam. Pazemes telpa aizstāvēšanās nocietinājumā, kura pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam.
smelt Virzīt laukā, parasti ar īpašu rīku, ierīci, no šķidruma (ko cietu).
virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par sīkām cietvielu daļiņām, arī par, parasti vieglu, priekšmetu kopumu).
pogāt Virzot pogu pa pogcaurumu, cilpu, vērt (apģērba gabalu) ciet vai vaļā.
griezt Virzoties (pa cietu virsmu), daļēji vai pilnīgi šķelt (to).
cietība Vispārināta īpašība --> ciets (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
cietība Vispārināta īpašība --> ciets (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
cietsirdība Vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
iecietība Vispārināta īpašība --> iecietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
neiecietība Vispārināta īpašība --> neiecietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neiecietīgums Vispārināta īpašība --> neiecietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Neiecietība (1).
neiecietība Vispārināta īpašība --> neiecietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neiecietīgums Vispārināta īpašība --> neiecietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Neiecietība (2).
nepacietīgums Vispārināta īpašība --> nepacietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nepacietīgums Vispārināta īpašība --> nepacietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nepacietīgums Vispārināta īpašība --> nepacietīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pacietība Vispārināta īpašība --> pacietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pacietība Vispārināta īpašība --> pacietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pielaidība Vispārināta īpašība --> pielaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Piekāpība, arī iecietība.
plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja (cietvielām) viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
salcietība Vispārināta īpašība --> salcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
ziemcietība Vispārināta īpašība → ziemcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
zvērība Vispārināta īpašība → zvērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
cietums Vispārinātas īpašības --> ciets (1) konkrēta izpausme.
cietums Vispārinātas īpašības --> ciets (2) konkrēta izpausme.
cietums Vispārinātas īpašības --> ciets (3) konkrēta izpausme.
cietums Vispārinātas īpašības --> ciets (9) konkrēta izpausme.
apnikt Zaudēt paliku, interesi, pacietību. Sajust pretīgumu, riebumu.
salt Zemas temperatūras iedarbībā kļūt par cietvielu (parasti par ūdeni). Zemas temperatūras iedarbībā kļūt tādam, kur veidolos ledus (par ūdenstilpi). Zemas temperatūras iedarbībā veidoties, parasti ūdenstilpes virsā (par ledu).
sauszeme Zeme - pretstatā jūrai, okeānam; cietzeme.
sīpoliņš Ziemas šķirnes ābele ar nelieliem plakaniem, dzeltenīgiem, cietiem, saldskābiem augļiem. Attiecīgā ābeļu šķirne.
ziemcietis Ziemciete (1).
ziemcietis Ziemciete (2).
aizziest Ziežot aizdarīt, piepildīt (ar ziedi, masu). _imperf._ Ziest ciet.
fortifikācija Zinātne par karaspēka pozīciju nocietināšanu un aizsargbūvju celtniecību.
žūt Zūdot mitrumam, cietēt (par vielām).
mizložņa Zvirbuļveidīgo kārtas putns, kas pārvietojas pa koku stumbriem, balstoties uz cietajām astes spalvām.
aizžņaugt Žņaudzot aizspiest vai aizsprostot. _imperf._ Žņaugt ciet.

ciet citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ciet

MLVV

ciet