pils
pils pils, dsk. ģen. piļu, s.
1.vēst. Verdzības un feodālisma laikmetā — liela, arī grezni būvēta, iekārtota valdnieka, vergtura, feodāļa mītne (parasti nocietināta).
PiemēriBarona pils.
Stabili vārdu savienojumiPils drupas.
2.Monumentāla reprezentatīva rakstura, parasti grezna, celtne.
PiemēriLaulību pils.
Stabili vārdu savienojumiKultūras pils (arī nams).
Stabili vārdu savienojumiCelt (retāk būvēt) gaisa pilis. Gaisa pilis. Gaismas pils.
Avoti: 6-2. sējums