pilons
pilons -a, v.
1.arhit. Liels, masīvs stabs (parasti ar apaļu šķērsgriezumu), ko izmanto par balsta konstrukcijas elementu.
PiemēriPievirzīts tuvāk Daugavas kreisajam krastam, upē pacelsies gandrīz 100 metru augsts pilons.
2.vēst. Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempju priekšā abās pusēs portālam.
PiemēriTemplis ir tiešām vienreizīgs savā vērienā un mērogā. Tuvojoties pa sfinksu aleju galvenās ieejas milzu piloniem, vēl.. nav priekšstata, ka visa kompleksa teritorija aizņem 500X500 metru.
Avoti: 6-2. sējums