pilnvērtība
pilnvērtība -as, -s parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pilnvērtīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriŠo [kuņģa] slimību ārstēšanai vispirms jābūt pilnvērtīgam uzturam. Šī pilnvērtība nav jāsaprot tikai kaloriju ziņā, bet daudz vairāk satura ziņā, tāpēc uzturam jābūt savā sastāvā dažādam.
3.Vispārināta īpašība → pilnvērtīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriStāsts par Mārci ir stāsts par kalpa zēna ceļu uz revolucionārās cīņas patiesību.., kas.. spēj radīt dzīves pilnvērtības un līdz ar to laimes izjūtu.
Avoti: 6-2. sējums