Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pilnveidība
pilnveidība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → pilnveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņi [koristi] meklē pilnveidību mākslā. Meklēšana un atrašana padara cilvēku garīgi bagātāku.
Avoti: 6-2. sējums