Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pilnveidīgs
pilnveidīgs -ais; s. -a, -ā
pilnveidīgi apst.
Tāds, kas pastāv, izpaužas daudzveidīgi, pilnīgi.
Piemēri..[rakstniece] alkst cilvēku, kas saprastu un novērtētu viņas centienus izrauties citā - pilnveidlgākā dzīvē.
Avoti: 6-2. sējums