pilnvarot
pilnvarot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Dot (personai, organizācijai u. tml.) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt). Izdot pilnvaru.
PiemēriPlnvarot fabrikas pārstāvi pieņemt kravu.
1.1.Dot neoficiālas tiesības, neoficiālu atļauju (ko darīt).
Piemēri«Varbūt Nulle [kapteinis] tevi pilnvarojis tā rīkoties, bet mēs, komanda, to nepieļausim.»
Avoti: 6-2. sējums