pilnvara
pilnvara -as, s.
1.Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
PiemēriApstiprināt deputāta pilnvaras.
Stabili vārdu savienojumiNolikt pilnvaras. Pilnvaras devējs.
1.1.Dokuments, ko pilnvardevējs izdod pilnvarniekam, kas leģitimējas trešajam personām.
PiemēriSaņemt naudu pēc pilnvaras.
1.2.parasti dsk. Neoficiālas tiesības (ko darīt).
Piemēri..tomēr vēl ir kaut kas [naudas skapis], no kā Ārijai nav atslēgas, kur viņai nav neaprobežotu pilnvaru iet un ņemt, ko grib.
Avoti: 6-2. sējums