Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pilnvardevējs
pilnvardevējs -a, v.
pilnvardevēja -as, s.
Tas (tāds), kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.). Pilnvaras devējs, pilnvarotājs.
PiemēriPilnvardevējam bez kavēšanās jāpieņem no pilnvarnieka viss, ko pilnvarnieks izpildījis saskaņā ar līgumu.
Avoti: 6-2. sējums