pilnum
pilnum apst.
Savienojumā ar adjektīva «pilns» formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
Piemēri..jāņogu krūmi vēl esot pilnum pilni kā ar krellēm,.. un dzeltenajām plūmēm jau gadoties pa gatavai ogai.
- ..jāņogu krūmi vēl esot pilnum pilni kā ar krellēm,.. un dzeltenajām plūmēm jau gadoties pa gatavai ogai.
- ..zāle jau ļaužu pilnum pilna. Klusi un dobji dūc kā bišu strops pirms spieta.
Avoti: 6-2. sējums