pilnskanīgs
pilnskanīgs -ais; s. -a, -ā
pilnskanīgi apst.
1.Tāds, kas pastāv, izpaužas saskanīgā daudzveidībā, daudzpusībā.
PiemēriMāksla palīdz dzīvot, dara mūsu dzīvi pilnskanīgāku, apgaro mūs ar cildeniem mērķiem un ideāliem..
- Māksla palīdz dzīvot, dara mūsu dzīvi pilnskanīgāku, apgaro mūs ar cildeniem mērķiem un ideāliem..
- ..māksliniece aizvien vairāk domā ne tikai par vizuāli pilnskanīgu formu, bet arī par darba idejas nozīmīgumu.
- Gaismas stari, iedami cauri krāsotai stikla masai, stikla īpatnējo krāsu mirdzumu parāda ļoti pilnskanīgi.
2.Tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamās, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi).
PiemēriPilnskanīga balss.
- Pilnskanīga balss.
- Tokātas ir virtuozi darbi, veidoti ātrā, asi ritmiskā kustībā, kas vietām pāriet pilnskanīgos akordos.
- ..kamenes dudina visapkārt. Pilnskanīgu altu dziedošajai pie pakaļkājām putekšņu lodītes, ar kādu medainu svīdumu salipinātas.
Avoti: 6-2. sējums