Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pilnvarojums
-a, v.
Vienpusīgs akts, ar ko pilnvardevējs pilnvaro personu, organizāciju u. tml. veikt noteiktu darbību.
PiemēriPārstāvja pilnvarojumam jābūt izteiktam pilnvaras veidā, kas izsniegta un noformēta atbilstoši likumam.
Avoti: