pilnvarnieks
pilnvarnieks -a, v.
pilnvarniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Persona, organizācija u. tml., kas ir saņēmusi pilnvaru.
PiemēriPilnvarniekam personīgi jāizdara tās darbības, kurām viņš pilnvarots.
- Pilnvarniekam personīgi jāizdara tās darbības, kurām viņš pilnvarots.
- Prokurors, kā arī valsts pārvaldes orgāni,.. kooperatīvo un sabiedrisko organizāciju pilnvarnieki vai atsevišķi pilsoņi, kuri griezušies tiesā, lai aizstāvētu citu personu tiesības un likuma sargātās intereses, uzstājas tiesu debatēs pirmie.
- Kā sūdzētāju pilnvarnieks tiesā uzstājās Millers, kas uzturēja prasību pret Varžupes pagasta Vālodžu [māju] saimnieku..
1.1.Persona, kas neoficiāli ir pilnvarota, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai.
Piemēri«Tu, Jukum, paliec [mājās] par pilnvarnieku. Pagaidām tas viss ir tavs īpašums, kas te paliek. Sargā un glabā to..»
- «Tu, Jukum, paliec [mājās] par pilnvarnieku. Pagaidām tas viss ir tavs īpašums, kas te paliek. Sargā un glabā to..»
Avoti: 6-2. sējums