pilnvarots
pilnvarots -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → pilnvarot.
2.ar not. galotni Tāds, kas ir saņēmis pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai (par personu, organizāciju u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiPilnvarotais lietvedis.
- Pilnvarotais lietvedis — Lietu pilnvarotais.
2.1.lietv. nozīmē: pilnvarotais, -ā, v.; pilnvarotā, -ās, s. Persona, organizācija u. tml., kas ir saņēmusi pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai.
PiemēriValdības pilnvarotais.
- Valdības pilnvarotais.
- Partijas pilnvarotais.
- Milicijas pilnvarotais.. ielūkojās vaļējā lūkā, kas veda zem grīdas ierīkotajā pagrabā.
- Par pārstāvjiem tiesā var būt.. arodbiedrību pilnvarotie..
- «Un te es biju pirmajā kolhoza dibināšanas sapulcē. Apriņķa pilnvarotā..»
- Ja rezidences valstī ir.. akreditēts sūtnis vai arī pastāvīgais lietu pilnvarotais, tad pārstāvniecību sauc par misiju.
Stabili vārdu savienojumiLietu pilnvarotais.
- Lietu pilnvarotais — Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku.
Avoti: 6-2. sējums