pilnvarots
pilnvarots -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → pilnvarot.
2.ar not. galotni Tāds, kas ir saņēmis pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai (par personu, organizāciju u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiPilnvarotais lietvedis.
2.1.lietv. nozīmē: pilnvarotais, -ā, v.; pilnvarotā, -ās, s. Persona, organizācija u. tml., kas ir saņēmusi pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai.
PiemēriValdības pilnvarotais.
Stabili vārdu savienojumiLietu pilnvarotais.
Avoti: 6-2. sējums