vāzt
vāzt vāžu, vāz, vāž, pag. vāzu; trans.
1.parasti savienojumā ar «ciet», «vaļā» Taisīt, vērt (kārbu trauku u. tml., kam vāka malas apkļaujas, iekļaujas). Taisīt, vērt (vāku šādai kārbai, traukam u. tml.).
PiemēriVāzt ciet kafijas kārbu.
- Vāzt ciet kafijas kārbu.
- Vāzt vaļā karameļu kārbas vāku.
- ..sedlinieks vāza vaļā sērkociņu cibu.
- Kautrīgs velns, kas zirga kāju Nedrīkst droši laukā bāzt, Tāds lai labāk iet uz māju, Liek sev vāku virsū vāzt.
- pārn. Es [ievainotais] atjēdzos uz mirkli, veru vaļā acu plakstiņus, kas palikuši smagi un, grūti vāžami kā zārka vāks..
- pārn. Visa jūras dzelme Padebešos ceļas, Bezdibeņu dzīles Melnas Vaļā vāž.
1.1.Taisīt vaļā vai ciet (piemēram, nazi, kam asmens iekļaujams spalā).
PiemēriVāzt ciet bārdas nazi.
- Vāzt ciet bārdas nazi.
2.pareti Gāzt otrādi dobu trauku, priekšmetu u. tml.
PiemēriSlinkākie zvejnieki kārot kāroja likt laivas ziemas guļā, bet kā vāzīsi laivu uz mutes, ja tepat blakus kaimiņš gatavojas savējo jūrā dzīt?
- Slinkākie zvejnieki kārot kāroja likt laivas ziemas guļā, bet kā vāzīsi laivu uz mutes, ja tepat blakus kaimiņš gatavojas savējo jūrā dzīt?
Avoti: 8. sējums