vecainis
vecainis -ņa, v.
vecaine -es, dsk. ģen. -ņu, s.; reti
Vecs cilvēks.
Piemēri..ļaudis jutās brīvi un laimīgi - tā, kā tas esot bijis sendienās, par ko tikai vecaiņi zināja stāstīt.
Avoti: 8. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis