vecaine
vecaine -es, dsk. ģen. -ņu, s.; lauks.
Zemes platība, kas nav apstrādāta vismaz vienas cilvēku paaudzes laikā.
PiemēriUzart vecaini.
- Uzart vecaini.
- Uzplēst vecaini.
- Tā [pamestā zeme] pārklājas ar savvaļas zālēm (atmata), krūmiem un pat mežiem (vecaine).
- «..ja tu būtu pie manis atnākusi pirms divdesmit pieciem gadiem, tad šeit redzētu tikai kailas vecaines vai iesarkanus māla paugurus, kur pavasaros parādījās pa retai skostai vai panīkušai atraitnītei.»
Avoti: 8. sējums