noķert
noķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru; trans.
1.Satvert (ko tādu, kas kustas, pārvietojas). Notvert (1).
Piemēri..kalējīša [kalējiene] izmetās puišelim pakaļ, noķēra mazo bēgli un, pacēlusi uz rokām, apsedza ar savu lakatu.
- ..kalējīša [kalējiene] izmetās puišelim pakaļ, noķēra mazo bēgli un, pacēlusi uz rokām, apsedza ar savu lakatu.
- Pa laukiem un grāvjiem tik mīlu skriet, Mati juku jukām ap galvu man iet! Diezin - vai kāds mani noķertu?
- ..draugs pados bumbu, bet tu nenoķersi un aizlaidīsi to garām.
- pārn. Skolotājs staigā pa klasi, dedzīgi žestikulēdams, it kā pats savu domu noķert gribēdams.
- pārn. Kas ir aizsniegti griesti? Apziņa, ka par zemiem. Un kas ir noķerts vējš? Tas, ka par lēnu skrien.
1.1.pārn. Uztvert (kāda skatienu).
PiemēriMērija [oficiante] ātri atnesa pasūtīto un centās noķert Mērkaziņas skatienu, lai pēc iespējas nicinošāk paskatītos viņai acīs.
- Mērija [oficiante] ātri atnesa pasūtīto un centās noķert Mērkaziņas skatienu, lai pēc iespējas nicinošāk paskatītos viņai acīs.
1.2.Sagūstīt (kādu). Notvert, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
Piemēri«..zagli noķērām! Taisni klētī!»
- «..zagli noķērām! Taisni klētī!»
- «Viņš gandrīz visus kara gadus nodarbojās ar slepeniem ieroču transportiem. Franči viņu noķēra un uz vietas nošāva.»
- Nu viņi zināja ne tikai to, ka Reinis izbēdzis, bet arī to, ka viņš nav noķerts un ir dzīvs.
1.3.Sagūstīt, nomedīt, nozvejot.
PiemēriNoķert lapsu ar lamatām.
- Noķert lapsu ar lamatām.
- Noķertie dzīvnieki jāievieto izturīgā kastītē vai drēbes maisiņā un pēc iespējas ātrāk jānogādā ievietošanai jau iepriekš sagatavotos terārijos.
- Tad viņas sirds [bailēs] sāka sīksīki drebēt un sisties kā noķerts taurenis delnu gūstā.
- Uz gaiši sārtām oglēm viņa cepa meža strautā noķertu foreli.
- pārn. Viņš pētīja mani, vai esmu tas, par ko uzdodos. Tā mēs pļāpājām augām dienām, mēģinot viens otru noķert lamatās.
1.4.Nomedīt (par dzīvniekiem).
PiemēriGandrīz katras siena kaudzes galā sēdēja pa stepju ērglim,.. reižu reizēm pacēlās gaisā, noķēra pa strazdam un turpat kaudzes galā arī apēda.
- Gandrīz katras siena kaudzes galā sēdēja pa stepju ērglim,.. reižu reizēm pacēlās gaisā, noķēra pa strazdam un turpat kaudzes galā arī apēda.
2.Ar pūlēm, grūtībām sastapt (kādu). Notvert (2).
PiemēriZenta vairākas reizes veltīgi izmeklējās Mirdzu, līdz noķēra to kulšanas talkā, Gaužena mājā.
- Zenta vairākas reizes veltīgi izmeklējās Mirdzu, līdz noķēra to kulšanas talkā, Gaužena mājā.
- Pie pašām viesnīcas durvīm viņu noķer Lūsis. «Biruta? Sveika, kurp jūs tā skrējāt..»
- Gandrīz vairs necerēju sastapt Petju Visocki, jo jau kādi četri rajona komitejas darbinieki.. teica vienu un to pašu: «Tepat kaut kur bija. Paskaties citās istabās, varbūt vēl noķersi.»
2.1.sar. Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
Piemēri..mājup viņi brauks ar autobusu. Tas gan iet ar līkumu, toties ātrāk, un pie tam nav jāceļas nakts vidū, lai noķertu mazo vilcieniņu.
- ..mājup viņi brauks ar autobusu. Tas gan iet ar līkumu, toties ātrāk, un pie tam nav jāceļas nakts vidū, lai noķertu mazo vilcieniņu.
- «Es vēl noķeršu autobusu.»
2.2.pārn. Saslimt (ar ko).
PiemēriViņš nebija tas cilvēks, kas, sešpadsmit verstis izsalies, nebūtu noķēris pat iesnas.
- Viņš nebija tas cilvēks, kas, sešpadsmit verstis izsalies, nebūtu noķēris pat iesnas.
- «Tā tik būs, ka noķers kādu nelaimi, pa Rīgu plānajos svārciņos staigādams..»
3.Ar grūtībām uztvert (runu, domu u. tml.).
PiemēriKo citi runāja, es nevarēju dzirdēt, tikai saimniece kliedza tā, ka pa vārdam varēju noķert.
- Ko citi runāja, es nevarēju dzirdēt, tikai saimniece kliedza tā, ka pa vārdam varēju noķert.
- Aiz viegli ritošiem pantiņiem [lugā] ne īsti raksturs noķerams, ne doma.
Stabili vārdu savienojumiNoķert (arī notvert, pieķert) sevi.
- Noķert (arī notvert, pieķert) sevi — sar. Saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties.
Avoti: 5. sējums