noķert
noķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru; trans.
1.Satvert (ko tādu, kas kustas, pārvietojas). Notvert (1).
Piemēri..kalējīša [kalējiene] izmetās puišelim pakaļ, noķēra mazo bēgli un, pacēlusi uz rokām, apsedza ar savu lakatu.
1.1.pārn. Uztvert (kāda skatienu).
PiemēriMērija [oficiante] ātri atnesa pasūtīto un centās noķert Mērkaziņas skatienu, lai pēc iespējas nicinošāk paskatītos viņai acīs.
1.2.Sagūstīt (kādu). Notvert, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
Piemēri«..zagli noķērām! Taisni klētī!»
1.3.Sagūstīt, nomedīt, nozvejot.
PiemēriNoķert lapsu ar lamatām.
1.4.Nomedīt (par dzīvniekiem).
PiemēriGandrīz katras siena kaudzes galā sēdēja pa stepju ērglim,.. reižu reizēm pacēlās gaisā, noķēra pa strazdam un turpat kaudzes galā arī apēda.
2.Ar pūlēm, grūtībām sastapt (kādu). Notvert (2).
PiemēriZenta vairākas reizes veltīgi izmeklējās Mirdzu, līdz noķēra to kulšanas talkā, Gaužena mājā.
2.1.sar. Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
Piemēri..mājup viņi brauks ar autobusu. Tas gan iet ar līkumu, toties ātrāk, un pie tam nav jāceļas nakts vidū, lai noķertu mazo vilcieniņu.
2.2.pārn. Saslimt (ar ko).
PiemēriViņš nebija tas cilvēks, kas, sešpadsmit verstis izsalies, nebūtu noķēris pat iesnas.
3.Ar grūtībām uztvert (runu, domu u. tml.).
PiemēriKo citi runāja, es nevarēju dzirdēt, tikai saimniece kliedza tā, ka pa vārdam varēju noķert.
Stabili vārdu savienojumiNoķert (arī notvert, pieķert) sevi.
Avoti: 5. sējums