Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noķēzīt
noķēzīt -ķēzīju, -ķēzī, -ķēzī, arī -ķēzu, -ķēzi, -ķēza, pag. -ķēzīju; trans.; vienk.
1.Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriVienīgi zirnekļu tīklus vairs nemanīja, tādēļ mušu noķēzītie griesti likās pacēlušies it kā augstāk.
2.Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot. Arī noķēpāt2.
Piemēri«Pūravietu labas zemes noķēzījuši.»
3.Rupji nolamāt, noķengāt.
Avoti: 5. sējums