noķēpāt
noķēpāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.; sar.
1.Notraipīt.
PiemēriAr krāsām noķēpātā virsvalkā.. viņa stāvēja nelūgtajam viesim pretī..
- Ar krāsām noķēpātā virsvalkā.. viņa stāvēja nelūgtajam viesim pretī..
- Kādu dienu Dace bija pielavījusies pie Raitas tintnīcas un spalvas, pamatīgi notriepusi savu kladi, pirkstus, seju.. Parādījām spogulī noķēpāto seju..
- «Noķēpāju roku, ko?» Putns neveikli pasmējās.. - «Nieki! Tāpat jau tūliņ tiks netīra,» Ģirts paskatījās notrieptajā delnā.
- pārn. Ņem meitene ārā no somas kinoaktieru attēlus un līme uz tapetēm... «Meitiņ mīļo,» es saku, «vai tev prāts! Kā tu noķēpā sienu?»
2.Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
PiemēriJauns pļāvējs noķēpā labību.
- Jauns pļāvējs noķēpā labību.
Avoti: 5. sējums