noķellēties
noķellēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties.
PiemēriVisa piere un viens vaigs viņam gluži kā ar kvēpiem notriepts - droši vien ar rokām noķellējies.
Avoti: 5. sējums