Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noķēpāt
noķēpāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.; sar.
1.Notraipīt.
PiemēriAr krāsām noķēpātā virsvalkā.. viņa stāvēja nelūgtajam viesim pretī..
2.Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
PiemēriJauns pļāvējs noķēpā labību.
Avoti: 5. sējums