noķepuroties
noķepuroties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Ķepurojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost.
PiemēriBērns noķepurojies no paklāja.
- Bērns noķepurojies no paklāja.
- Bet Zaļace [varde] vakara krēslas stundā noķepurojās no sola..
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ķepuroties.
PiemēriKaķēni labu laiku noķepurojas pa grīdu.
- Kaķēni labu laiku noķepurojas pa grīdu.
Avoti: 5. sējums