Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noķēpāties
noķēpāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.; sar.
1.Notraipīties.
Piemēri..[zēni] bija tā noķēpājušies ar oglēm un pelniem, ka pēc vaiga tos neviens vairs nepazītu.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
PiemēriNoķēpāties ar ogu tīrīšanu visu vakaru.
3.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
Avoti: 5. sējums