nokviekties
nokviekties parasti 3. pers., -as, pag. -ās; refl.
1.Īsu brīdi, vienu reizi kviekt.
PiemēriCūka aizgaldā nokviecās.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kviekt.
Piemēri..sivēntiņš nu būs nokviecies, visu dienu pa aizgaldu.
Avoti: 5. sējums