noķellēt
noķellēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā). Arī notraipīt.
PiemēriBeidzot arī Jānis uztrūkstas no sava tēlnieka darba, kā mūrnieks visu priekšu ar māliem noķellējis..
Avoti: 5. sējums