nokvēpināt
nokvēpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Kvēpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
PiemēriNokvēpināt stiklu.
1.1.Izdalot kvēpus, sodrējus, būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar tiem.
PiemēriLampa nokvēpina griestus.
Avoti: 5. sējums