nokvēpināt
nokvēpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Kvēpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
PiemēriNokvēpināt stiklu.
- Nokvēpināt stiklu.
- Tīši nokvēpinātā vējluktura gaismā Olavs nevar saredzēt - vai tie ir laimes smiekli, izmisuma asaras vai bezcerīguma krampji.
1.1.Izdalot kvēpus, sodrējus, būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar tiem.
PiemēriLampa nokvēpina griestus.
- Lampa nokvēpina griestus.
Avoti: 5. sējums