nokveldēt
nokveldēt -kveldēju, -kveldē, -kveldē, arī -kveldu, -kveldi, -kveld, pag. -kveldēju; trans.
1.Stipri sakarsēt.
Piemēri..tveice bija nokveldējusi visus ceļus un kokus..
1.1.Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu).
PiemēriVējainās dienās sausi, sakarsuši putekļi sitās saules un vēja nokveldētās sejās.
Avoti: 5. sējums