notraipīt
notraipīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Padarīt traipāmu, netīru.
PiemēriNotraipīt rokas.
Stabili vārdu savienojumiNotraipīt (arī aptraipīt) rokas (ar) asinīm.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst traipains, netīrs.
PiemēriLiešanas laikā vējš nepārtraukti trieca pāri eļļaino šķidrumu, notraipot apģērbu, rokas un pat sejas.
1.2.pārn. Apkaunot, arī samaitāt (kādu).
PiemēriViss notikušais [zēna pēršana] atstāja ārkārtīgi nomācošu iespaidu - mēs paši bijām kļuvuši līdzdalībnieki neizsakāmi gļēvam, dzīvnieciskam aktam, paši jutāmies morāli notraipīti.
Avoti: 5. sējums